Paveries apkārt

Paveries apkārt un nesaproti:

kā gan te viss ir tik gaišs?

Nostājas saule palodzes galā

un sejā starus laiž.

Iesmejas putni dzirkstošās notīs,

debesīs pavīd kas skaists.

Apsēžas sāpe taciņas malā

un garām paiet laiž.

Add comment 25/06/2017

23 June, 2017 17:05

Uzraksti dzejoli, viņš teica.

Grāmatu.

Kad vakaros raudi pēc manis, kad slīgsti skumjās tik ļoti,

ka noslīkt ir pats vienkāršākais,ko vari darīt, lai būtu,

kad spilvens ir slapjš un visas salvetes izšķīdušas,

uzraksti grāmatu.

Varbūt tā vairs nebūsi tu.

Varbūt pēc manis vairs neraudāsi.

Starp lapām zivtiņas lēkās,

sudrabaini mirdzēs to zvīņas,

un vārdi tīsies ap kājām kā slīkones mati,

velkot pie sevis, velkot tur dziļumā iekšā.

Un beigās vairs tikai kauli tur balos,

spokaini uzmirdzot pilnmēness naktīs,

vēl aizvien saucot pie sevis ar asiņu balsi,

valodā svešā, bet aizmirst to neizdosies,

jo kaut pa sapņiem,

kaut kur vēl dziļāk, kur tiek iekšā tikai pēc miega un nāves,

es vēl aizvien rakstīšu

grāmatu

tev.

Add comment 23/06/2017